Vienota ūdens uzskaite līdz 2027. gadam: MK noteikumi Nr. 524 un ES direktīvas prasības
Latvijas daudzdzīvokļu mājām līdz 2027. gada 1. janvārim jābūt gatavām vienotai ūdens patēriņa uzskaites sistēmai — tas izriet no Latvijas nacionālā regulējuma, un atsevišķi, karstā ūdens un siltumenerģijas skaitītājiem, arī no ES tiesību akta. Šie divi pamati bieži tiek sajaukti vai citēti nepareizi, tāpēc šeit tie izklāstīti atsevišķi, ar precīzām atsaucēm.
Galvenais pamats: MK noteikumi Nr. 524
Ministru kabineta 2015. gada 15. septembra noteikumi Nr. 524 "Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem" — ar 2025. gada 28. janvārī pieņemtajiem un 2025. gada 6. jūnijā spēkā stājušamies grozījumiem Nr. 69 — nosaka:
Līdz 2027. gada 1. janvārim dzīvokļu īpašnieku kopībai jāpieņem lēmums par vienotas ūdens patēriņa uzskaites sistēmas ieviešanu — vienotu skaitītāju veidu, vienotas tehniskās prasības un vienotu norēķinu kārtību.
MK noteikumi Nr. 524 (ar grozījumiem Nr. 69, 2025)
Tas attiecas uz visiem mājas ūdens skaitītājiem — gan aukstā, gan karstā ūdens. Šis ir galvenais un tiešais juridiskais pamats, uz kuru TEKUNTEK atsaucas, runājot par 2027. gada termiņu.
Papildu pamats karstajam ūdenim un siltumam: ES Direktīva (ES) 2023/1791
Atsevišķi no Latvijas nacionālā regulējuma, arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Direktīva (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti (pārstrādātā redakcija) satur tieši piemērojamu prasību — bet tikai siltumenerģijai, dzesēšanai, centralizēti piegādātam karstajam ūdenim un gāzei, NE aukstajam ūdenim. Precīzā atsauce ir 16. panta 2. punkts:
“Meters and heat cost allocators which are not remotely readable but which have already been installed shall be rendered remotely readable or replaced with remotely readable devices by 1 January 2027, save where the Member State in question shows that this is not cost-efficient.”
Directive (EU) 2023/1791, Article 16(2) — skatīt EUR-Lex
Tulkojumā: siltumenerģijas un karstā ūdens skaitītāji un izmaksu sadalītāji, kas nav attālināti nolasāmi, jāpadara attālināti nolasāmi vai jānomaina pret attālināti nolasāmiem ierīcēm līdz 2027. gada 1. janvārim — izņemot gadījumus, kad dalībvalsts pierāda, ka tas nav izmaksu ziņā efektīvi. Direktīvas preambulas 97. apsvērums precizē, ka šie noteikumi attiecas tikai uz centralizēti piegādātu siltumu, dzesēšanu un karsto ūdeni — aukstais ūdens nav enerģijas nesējs, tāpēc direktīva to neregulē.
Kāpēc precizitāte šeit ir svarīga
Aukstā ūdens skaitītāju gadījumā juridiskais pienākums izriet no MK noteikumiem Nr. 524, nevis no ES direktīvas — un to papildina 2026. gada 9. jūnija Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2025-35-03, kas atzina par netaisnīgu kārtību, kādā ūdens patēriņa starpība tika sadalīta starp dzīvokļu īpašniekiem bez pienācīgi verificētiem skaitītājiem. Karstā ūdens un siltumenerģijas skaitītājiem papildus piemērojams arī tiešais ES pienākums (16. panta 2. punkts).
Abos gadījumos secinājums praksei ir vienāds: izvēloties skaitītājus bez attālinātas nolasīšanas, māja riskē ar divkāršu izdevumu ciklu — vispirms par skaitītāju bez attālinātas nolasīšanas, tad par tā nomaiņu vai papildaprīkojumu, lai izpildītu piemērojamās prasības. Izvēloties uzreiz attālināti nolasāmus skaitītājus visai mājai, tiek vienlaikus izpildītas gan MK noteikumu Nr. 524 prasības par vienotu ūdens uzskaites sistēmu, gan (karstajam ūdenim/siltumam) ES Direktīvas 2023/1791 16. panta 2. punkta prasības.
